Pirms atvaļinājuma laiks visiem zināms kā periods ar papildu darbu spriedzi. Taču šoreiz manam brīvdienu garam bija, ko trūkties dubultā, jo stresa līmeni būtiski paaugstinājuši mediju ziņojumi par rudenī gaidāmo inflācijas līmeņa pieaugumu. Punktu pielika gāzes pārrēķins… Kā pārziemot?
Par to nevarēju nedomāt, un naktis pagāja, meklējot alternatīvus risinājumus un uzdodot sev neskaitāmus jautājumus. Tas, protams, radīja vēl papildu stresu. No rītiem, ieskatoties spogulī, secināju, ka pieaugošais stresa līmenis ietekmē ne tikai manu pašsajūtu, bet arī izskatu – sarkastiskāka draudzene teiktu, ka man pāri pārbraucis tanks.
Paldies Dievam, bija sācies atvaļinājums, un tas nozīmēja – ir īstais laiks sakopties, atpūsties un atgūt miera un prieka starojumu sejā. Tikai – kā to izdarīt?! Uzdevu šo jautājumu un uzreiz radu Skārletas O’Hāras cienīgu atbildi – par to es domāšu rīt. Šodiena tiks veltīta tam, ko darba režīma dēļ esmu pēdējo pusgadu atlikusi. Arī žurnālu lasīšanai!
Pāršķirstot nu jau krietno kaudzīti ar iecienītākajiem sieviešu žurnāliem, kādā pamanīju apjomīgu materiālu par to, cik ļoti stress ietekmē izskatu un ka ir ļoti būtiski apzināties – brīvo radikāļu agresiju un oksidatīvā stresa iedarbību mēs pieredzam ik dienu, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai organisms spētu ar tiem cīnīties un izvadīt brīvos radikāļus.
Situācijā, kad organisms izsmeļ resursus un iekšējo antioksidantu nepietiek, rodas problēma: toksiskās reakcijas, ko izraisa brīvie radikāļi, un disbalanss starp brīvo radikāļu produkciju un atbrīvošanos no tiem apdraud sirds un asinsvadu sistēmu, saistaudus, imūnsistēmu, acu un ādas veselību, kā arī veicina novecošanās procesu.
Vakarā pie šīs tēmas prātā atgriezos un ieniru internetā. Atradu pētījumu, kurā teikts, ka stress ietekmē pat matu folikulus, veicinot hormona norepinofrīna izdalīšanos, kas iespaido tur dzīvojošās melanocītu cilmes šūnas, liekot tām pārvērsties pigmenta šūnās un pazust no matu folikuliem. Tas attiecīgi ietekmē jaunos matus – tie aug pelēki vai balti. «Kad mēs sākām pētīt stresa ietekmi uz ķermeni, es paredzēju, ka kaitējums būs būtisks, taču tas, ko mēs atklājām, pārspēja visas prognozes – kad stresa ietekmē tiek zaudētas melanocītu cilmes šūnas, pigmentu vairs nevar atjaunot, bojājums ir neatgriezenisks,» sasniegto aprakstīja šī pētījuma vadītājs Dr. Ya-Chieh Hsu no Hārvarda Universitātes. [1]
Es nevaru nepiekrist, jo arī mana friziere atzina, ka pēdējā mēneša laikā mana galvas rota ir kļuvusi divreiz sirmāka… un, visnejaukākais, es esot krietni sirmāka par citām viņas klientēm manā vecumā.
Nākamajā dienā pēc brokastīm turpināju izzināt stresa ietekmi uz matiem un atradu vēl kādu pētījumu, kas kā Holivudas filmās nesa labo un slikto ziņu. Pozitīvā nots, kas viesa manī cerības, – dabisko matu krāsu var atjaunot, ja stress tiek novērsts. [2]
Negatīvā – hronisks stress var pat izjaukt matu augšanas ciklu un izraisīt stāvokli, ko sauc par telogen effluvium – pastiprinātu matu izkrišanu, un atstāt pēdas arī uz sejas – sausa āda, grumbas, elastības zudums un pietūkums zem acīm ir tikai daži no veidiem, kā tas var izpausties.
2014. gada pētījumā, kas publicēts «Inflammation & Allergy Drug Targets», atklāts, ka stress palēnina ādas barjeras spēju sevi aizsargāt un dziedēt – tā var kļūt sausa, apsārtusi, sākt niezēt. Tomēr, meklējot veidus, kā tikt galā ar stresu, no tā iespējams izvairīties. [3]
Pēcpusdienā, turpinot lapot žurnālus, secināju, ka stresa tēma mūsdienās ir ļoti aktuāla – gandrīz ikkatrā izdevumā bija materiāls par to, kā stress ietekmē mūsu veselību, labsajūtu un skaistumu. Protams, ne tikai stress – arī apkārtējās vides agresori, datoru zilais starojums (HEV), UV stari, smēķēšana un alkohols.
Man vienmēr ir piemitušas divas lieliskas rakstura iezīmes – optimisms un neatlaidība. Un, re, pēc dažu stundu meklējumiem vēl viena labā ziņa! Djūka Universitātes Medicīnas skolas pētnieki Dž. Makords un Ē. Fridovičs jau 1969. gadā ir atklājuši, ka cilvēka organisma šūnas ražo trīs spēcīgus antioksidantu fermentus (enzīmus) – superoksīda dismutāzi (SOD), glutationa peroksidāzi un katalāzi. Šie enzīmi rosina organismu likvidēt brīvos radikāļus, pārstrādāt pašiem sevi un tādējādi neitralizēt arvien jaunus brīvos radikāļus.
Organisma fermentam SOD šobrīd tiek veltīta liela uzmanība gan sporta industrijā, gan veselības profilaksē, un tā papildu lietošanas aktualitāte neesot pārspīlēta. Jo šis enzīms, kas dabiski rodas organismā, palīdz ne tikai uzturēt veselību, bet arī laikus novērst bojājumus un nepilnības.
Turklāt, samazinot savas dzīves stresa cēloņus un apgūstot tā pārvarēšanas metodes, pret priekšlaicīgas novecošanas pazīmēm ir iespējams cīnīties. Jautājums tikai, ar ko sākt? Kā nomierināties un atbrīvot prātu? Varbūt to apklusināt ar jogas palīdzību?
Varbūt ir īstais brīdis atsākt nodarboties ar rokdarbiem – adīšana un tamborēšana ļoti nomierina nervu sistēmu, liekot koncentrēties uz to, ko dari konkrētajā brīdī. Vai varbūt vienkārši jādodas dabā un jāveic regulāras fiziskās aktivitātes?
Žurnāls «Ieva» [4] deva padomu: sākt ar pašmāju farmācijas zīmola LYL love your life® uztura bagātinātāju LYL zen, kas ir dabisks risinājums stresa mazināšanai, garīgai un fiziskai labsajūtai.
LYL zen nodrošina jau pieminēto superoksīda dismutāzi, un ir zinātniski pierādīts, ka produkta sastāvā esošā formula Extramel(R) uzlabo garīgo labsajūtu jau pēc 28 dienām [5]. Klīnisko pētījumu rezultāti pārliecinoši parāda, ka šī formula nostiprina organisma dabiskās aizsargspējas pret oksidatīvo stresu un veicina normālu nervu sistēmas darbību.
Savukārt sastāvā esošais magnijs L-pidolāta formā palīdz uzlabot miegu un atslābināt muskulatūru, tādā veidā dodot iespēju organismam atjaunoties – gan pēc garīgas, gan fiziskas slodzes.
Rakstā lasīju, ka šāds SOD un magnija apvienojums esot arī lielisks sargs pret ādas un visa organisma priekšlaicīgu novecošanos, jo SOD palīdz izvadīt no organisma brīvos radikāļus, aizsargājot šūnu līmenī.
Jau nākamajā dienā devos uz aptieku iepazīties ar šo produktu un noskaidroju, ka tas ir dabisks risinājums ar zinātniski pierādītu iedarbību stresa mazināšanai un fiziskajai labsajūtai un kā bonusiņš uz izsmalcināti tumšzaļās kastītes ir arī kvadrātkods, kuru nolasot caur telefonu atveras mājaslapa ar viscerālā fizioterapeita Artūra Ķirpa padomu, kā pareizi elpot, lai nomierinātu sakarsušu prātu un fokusētu uzmanību.
Jāatzīst, ka pēc divu nedēļu LYL zen lietošanas sāku just, ka ir samazinājies fiziskais nogurums, vairs neesmu tik viegli aizkaitināma. Aizmiegu ātri un nakti pavadu kvalitatīvā miegā. Un, no rīta ieskatoties spogulī, gribu uzsmaidīt sev un pasaulei – jo jūtos lieliski izgulējusies, acis priekā mirdz un arī sejas āda ir atguvusi veselīgu vasaras starojumu.
Lai mums visiem miera, prieka un neaizmirstamu notikumu piepildīts pēdējais vasaras mēnesis!
1. https://newsinhealth.nih.gov/2020/04/how-stress-causes-gray-hair
2. https://www.sciencedaily.com/releases/2021/06/210622154339.htm
3. https://www.healthline.com/health/stress-on-face
4. Žurnāls “IEVA” Nr. 6 2022. gada 9. februāris
